domas

Lote Vilma Vītiņa «Ūdenstornis»
  • Datums
  • 30 jūlijs, 2022

Lote Vilma Vītiņa «Ūdenstornis»

«Viss, ko tu redzi tornī, esi tu pats.» 26. lapaspuse Katram savu ūdenstorni – vietu, kur spert kāju pāri slieksnim, taisni iekšā atmiņu tīklos, kur domu zirnekļi ēd bezē kūkas ar zemesriekstiem un kakao krēmu, un dzer kafiju no tasītēm, kas pirktas no rokas stacijas laukumā, pelēkā pilsētā, kuras bibliotēkā notiek izstāde par putniem, kas …

Turpināt lasīt
Elīna Kokareviča «Rēgi»
  • Datums
  • 23 septembris, 2021

Elīna Kokareviča «Rēgi»

«…aizmirst tikai slikto. Varbūt tāpēc cilvēki pieļauj vienas un tās pašas kļūdas atkal un atkal…» (179. lappuse) Notraušu putekļiem piebirušos zirnekļu tīklus no datora klaviatūras. Nopietnu seju izkrikšķinu pirkstu kauliņus. Tad maigi ielaižu pirkstu galus taustiņos. Kā otu krāsu bundžā, kuras nekad nepietiek (nekad nepietiek tam vienam istabas stūrim, tāpēc tam vienmēr priekšā piegrūžam grāmatu …

Turpināt lasīt
Andris Kalnozols. Kalendārs mani sauc.
  • Datums
  • 1 februāris, 2021

Andris Kalnozols «Kalendārs mani sauc»

“…pa dzīvi drīkst iet bezkaunīgi kā kāpurķēde, bet pār kabačiem jākāpj uzmanīgi, kā tētis paņem mašīnā aizmigušu bērnu un ienes istabā.” 8. janvāris. Esmu sasniegusi to vecumu, kad dzimšanas dienas kūkas svecītes maksā aptuveni tik pat daudz, cik pati kūka. Vai pat mazliet vairāk. Ar astīti. 13. februāris. Tu nezini, cik daudz ēdiena iespējams iesmērēt …

Turpināt lasīt
Rupi Kaura. Saule un viņas puķes.
  • Datums
  • 2 novembris, 2020

Rupi Kaura «Saule un viņas puķes»

es varēju būt jebkurašajā pasaulēbet es gribēju būt viņējā Tu mani vēlies iztukšot. Kā vīna glāzi, kuru nemaz nebiji pasūtījusi. Lēni un mokoši. Mokoši un lēni. Un tad Tu ņem un paskaties uz mani taureņa vieglumā. Liec man izvilināt no sevis dvēseli ārā. Izraut grīdas un nograut sienas (un cik labi, ka dzīvoju bez griestiem), …

Turpināt lasīt
Anete Mīrsva. Samsona ceļojums.
  • Datums
  • 26 jūnijs, 2020

Anete Mīrsva «Samsona ceļojums»

“Tagad arī Samsons ir aizgājis. Sajūta gaužām dīvaina, tāds kā tukšums krūtīs, it kā es būtu šokolādes Ziemassvētku vecītis – ar trauslu, viegli ielaužamu čauliņu apkārt.” Mēs visi esam peldējušies kāda mīlestības okeānā. Tik saldā un mīkstā kā īriss. Tik zīdaini liegā kā piens. Brīvi elpojošā, visaptverošā kā jūras viļņu skāviens. Privātīpašnieciski sargājošā kā vārdu …

Turpināt lasīt